|
 Aptaujas |
|
 |
|
|
Baznīcas vēsture
Baznīca atrodas pašā Valkas centrā, Raiņa un Rīgas ielu krustojumā.
Pirmo
reizi baznīcas vārds dokumentos parādās 1477. gadā. Tajā laikā tā
saukta svētās Katrīnas vārdā. Toreiz draudzē ietilpa Pilslugažu, Burgas,
Liellugažu un Čoru muižu iedzīvotāji. Baznīcas patrons bijis kāds no
muižniekiem, visbiežāk Vrangeļu dzimtas pārstāvji.
Baznīcu gadu
gaitā piemeklējis sūrs liktenis - divas reizes tā tika sagrauta kara darbības rezultātā, bet,
pateicoties vietējiem muižniekiem, īpaši, Vrangeļu dzimtai, atkal atjaunota. Pirmo reizi baznīca cieta
1702. gadā Ziemeļu kara laikā. Ootro reizi, jau pēc piecdesmit gadiem. Trešo reizi - 1907. gadā naktī no 3. uz 4. februāri baznīcā izcēlās ugunsgrēks. Rrezultātā tika bojātas jumta konstrukcijas, bet tornis nodega pilnībā un
zvans iekrita baznīcā. To atjaunoja barona fon Vrangeļa māsa. Atjaunotā
baznīca iesvētīta 1910. gada 2. maijā kā Valkas - Lugažu ev. luteriskās draudzes baznīca.
Nākošais
lielais remonts tornī uzsākts 20.gadsimta 90-tajos gados.
1991. gadā no torņa nocēla gaili un bumbu, kas bija cauršauti II.
pasaules kara laikā. Restaurāciju pabeidza 1993. gadā. Līdz 1995. gada
29. augustam tas glabājās Valkas novadpētniecības muzejā, jo tornī
notika nesošo konstrukciju nomaiņa un remonts. 1995. gada 29. augustā
gaili uzcēla tornī, bet pēc gada, t.i., 1996. gada jūlijā gailim astes
daļa jau bija sašķiebusies. Kļūda radusies gultņu sistēmā. Lai to
izlabotu, gaili atkal noņēma.
1997. gada 20. janvārī draudzes
padome pieņēma lēmumu uzsākt baznīcas iekšējā interjera remontu. 1907. gadā, kad atjaunoja baznīcu, draudz veidoja apkārtējo muižu zemnieki, un interjerā dominēja koka konstrukcijas un paneļi, kas telpā radīja smagnēja un reizē
pamatīguma iespaidu. Remonta laikā
konstatēja interesanti detaļas. Atjaunojot baznīcu pēc ugunsgrēka,
meistari ar koka paneli bija aizseguši ornamentus, kuri rotāja gan altāra daļu, gan jomu. Altārtelpas arkas bijusi rotāta ar to pašu stilizētu rata ornamentu, kas nav ticis atjaunots. 1997. gada
remonta laikā visi ornamenti atjaunoti gan altārtelpā un arī arkā, gan zālē,. Sienu krāsojums atguva sākotnējo toni - dzeltenu atlārtelpā, gaiši zaļu lielajā zālē, baltu logu ailēs. Rata ornaments izmantots kā Sv. Katrinas simbols. Tradīcija vēsta - Sv. Katrīna ticības dēļ tikusi spīdzināta, tomēr viņa apgalvoja, ka ir veltījusi
savu jaunavību Jēzum Kristum, un Viņš ir viņas dzīvesbiedrs. Saniknotais imperators Maksimiliāns II nosūtījis Katrīnu uz
mokuratu, lai to spīdzinātu salaužot meitenes kaulus, taču mocību rīks
salūzis, nostāsti liecina, ka riteni salauza eņģeļi, ar zibens spērienu, bet Katrīna
netika pat ievainota. Visbeidzot pēc imperatora pavēles Katrīnai tika nocirsta
galva.
1998. gadā
izremontēta torņa ieškpuse un skatu laukums pilsētas apskatei. 1999. gadā
uzlikts jumts baznīcas daļai.
Baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un restaurēšana jāturpina joprojām.
Stilistiski
baznīca būvēta kā bazilikas tipa baznīca. Skatoties no augšpuses, tā
atgādina izstiepta taisnstūra formu. Baznīcas eksterjers ir vienkāršs
(agrāk dēveta par zemnieku dievnamu) un tajā ir vērojamas daudzu stilu
iezīmes, ko veicinājuši bieži atjaunošanas darbi baznīcas vēsturē, jo
katrs nesis raksturīgā stila iezīmes no sava laika. Priekšdaļā vērojamas
klasicisma un baroka iezīmes.
Mūsdienās baznīca ir dievnams, un baznīcas zvanu tornis kalpo arī kā pilsētas skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats gan uz Valku, gan Valgu.
 |
|
| Kontakti |
|
Draudzes mācītājs
Andris Reiters
pieņemšana draudzes mājā vai baznīcā
katru piektdienu
no plkst. 17-19
t. nr. 29633822
Draudzes e-pasts
baznica@valka.lv
Sociālie tīkli
Facebook lapa
www.facebook.com/
valkaslugazubaznica
|
|
|
 |
|
Galerija