|
 Aptaujas |
|
 |
|
|
Baznīcas vēsture
Baznīca atrodas pašā Valkas centrā, Raiņa un Rīgas ielu krustojumā.
Pirmo
reizi baznīcas vārds dokumentos parādās 1477. gadā. Tajā laikā tā
saukta svētās Katrīnas vārdā. Toreiz draudzē ietilpa Pilslugažu, Burgas,
Liellugažu un Čoru muižu iedzīvotāji. Baznīcas patrons bijis kāds no
muižniekiem, visbiežāk Vrangeļu dzimtas pārstāvji.
Baznīcu gadu
gaitā piemeklējis sūrs liktenis - divas reizes tā tika sagrauta, bet,
pateicoties Vrangeļu dzimtai, atkal atjaunota. Pirmo reizi baznīca cieta
1702. gadā Ziemeļu kara laikā, otro reizi, jau pēc piecdesmit gadiem.
1907. gadā naktī no 3. uz 4. februāri baznīcā izcēlās ugunsgrēks, kā
rezultātā tika bojātas jumta konstrukcijas, bet tornis izdega pilnībā un
zvans iekrita baznīcā. To atjaunoja barona fon Vrangeļa māsa. Atjaunotā
baznīca iesvētīta 1910. gada 2. maijā kā Valkas - Lugažu ev. luteriskā baznīca.
Nākošais
lielais remonts tornī uzsākts 1993. gada vasarā un 1995. gada pavasarī.
1991. gadā no torņa nocēla gaili un bumbu, kas tika cauršauti II.
pasaules kara laikā. Restaurāciju pabeidza 1993. gadā. Līdz 1995. gada
29. augustam tas glabājās Valkas novadpētniecības muzejā, jo tornī
notika nesošo konstrukciju nomaiņa un remonts. 1995. gada 29. augustā
gaili uzcēla tornī, bet pēc gada, t.i., 1996. gada jūlijā gailim astes
daļa jau bija sašķiebusies. Kļūda radusies gultņu sistēmā. Lai to
izlabotu, gaili atkal noņēma.
1997. gada 20. janvārī draudzes
padome pieņēma lēmumu uzsākt baznīcas iekšējā interjera remontu. Tā kā
1907. gadā galvenā draudzes daļa bbija apkārtējo muižu zemnieki,
interjerā dominē koka konstrukcijas, aks telpā rada smagnēju un reizē
pamatīguma iespaidu. Izdarot pētījumus, 1997. gada remonta laikā
konstatēti interesanti fakti. Atjaunojot baznīcu pēc ugunsgrēka,
meistari ar koka paneli aizseguši ornamentus, kuri rotājuši altāra daļu,
kā arī lielo telpu. Altārtelpas arkas arī bijušas rotātas ar šo
ornamentu, bet laika gaitā tās aizkrāsotas un nav atjaunotas. 1997. gada
remonta laikā visi ornamenti atjaunoti gan altārtelpā, gan lielajā
zālē, gan arī arkā. Sienu krāsojums atguvis sākotnējo toni - dzeltens
atlārtelpā, gaiši zaļš lielajā zālē, balts logu ailēs. 1998. gadā
izremontēta torņa ieškpuse un skatu laukums pilsētas apskatei. 199. gadā
uzlikts jumts baznīcas daļai.
Baznīcas restaurēšana turpinās
joprojām: pārkrāsojot torni, nostiprinot jumta konstrukcijas, atjaunojot
baznīcas torņa gaili, kā arī atsvaidzinot interjeru un fasādi.
Stilistiski
baznīca būvēta kā bazilikas tipa baznīca. Skatoties no augšpuses, tā
atgādina izstiepta taisnstūra formu. Baznīcas eksterjers ir vienkāršs
(agrāk dēveta par zemnieku dievnamu) un tajā ir vērojamas daudzu stilu
iezīmes, ko veicinājuši bieži atjaunošanas darbi baznīcas vēsturē, jo
katrs nesis raksturīgā stila iezīmes no sava laika. Priekšdaļā vērojamas
klasicisma un baroka iezīmes.
Mūsdienās baznīca pilda dievnama pienākumus, bet baznīcas tornis kalpo arī kā pilsētas skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats gan uz Valku, gan Valgu.
|
|
|
Galerija
